"Māmiņai" - aizkustināja manu sirsniņu...

1.
Divas skudras reiz krustcelēs satikās,
Un abas par dzīvi runājās,
Pukstēja abām tai pasakā sirsniņa,
Un man blakus ir mana māmiņa.

Piedz.
Miegs nāk bērniem it visos vecumos,
Man tie prieki ir kūkās un cepumos.
Bet nāk miegs,
Un blakus tu esi man.

Paņem mani klēpī un ieaijā,
Un es aizmigšu tavā tuvumā,
Te es jūtos kā princese pasakā,
Kad tu esi man blakus nomodā.

2.
Citas skudras nāk, nāk jaunas pasakas,
Tur ir rūķi, tur stārķi nes dāvanas.
Bet man blakus ir tava sirsniņa,
Nomodā dusoša.

Piedz.
Miegs nāk bērniem it visos vecumos,
Kad vairs prieki nav kūkās un cepumos.
Bet nāk miegs,
Un blakus tu esi man.

Paņem mani klēpī un ieaijā,
Un es aizmigšu tavā tuvumā,
Te es jūtos kā princese pasakā,
Kad tu esi man blakus nomodā.

3.
Kad tu esi man blakus nomodā,
Te es jūtos kā princese pasakā.
Un es aizmigšu tavā tuvumā,
Paņem mani klēpī un ieaijā.